Taktilās grafikas tehnoloģijas - LU rakstos

Taktilās grafikas tehnoloģijas un to lietojums Eiropā, ASV un Latvijā

LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI 

759. SĒJUMS
Pedagoģija un skolotāju izglītība

(sk. 88.-101.lpp.)

Kā tas ir - būt neredzīgam

Par kongresu «Brails 21. Inovācijas Braila rakstā»

 

2011. gada 27.-30. septembrī Leipcigā (Vācijā) noritēja Pasaules kongress, kas veltīts Braila raksta un ar to saistīto tehnoloģiju attīstībai, un tiek organizēts reizi piecos līdz septiņos gados. 2011. gadā kongresa pamata uzstādījums bija Braila raksta izaicinājumi 21. gadsimtā, ko atspoguļo arī tā nosaukums - «Brails 21. Inovācijas Braila rakstā». Lai arī šis vērienīgais pasākums pulcināja Braila raksta lietotājus, tehnoloģiju un speciālās pedagoģijas jomu profesionāļus no pieciem pasaules kontinentiem, Eiropas pārstāvniecības izpratnē, no Baltijas un Centrālautrumeiropas reģiona šajā pasākumā uzstājās tikai daži referenti.

Viena no tiem bija Strazdumuižas internātvidusskola – attīstības centrs vājredzīgiem un neredzīgiem bērniem metodiķe, Braila raksta un taktilās un taktilās grafikas centra galvenā speciāliste Terēza Landra, kuras referāts Braille Literacy and Graphicacy  as Twin Concepts in Creating the Multimodal Learning Environment for the Blind bija veltīts specifiskam, tomēr šobrīd Eiropā un arī pasaulē aktuālam izpētes virzienam – Braila raksta un taktilās grafikas lasīšanas pamata principu vienlaicīgas apguves jautājumiem un problēmām skolā. Dažādas modalitātes — redze, dzirde, oža, tauste, caur kurām mūsu sajūtas uztver pasauli, var daļēji aizstāt viena otru vai arī kompensēt kādas modalitātes trūkumu. 

Tā cilvēks, kas nespēj redzēt, var uztvert vizuālās modalitātes informāciju un produktīvi to izmantot, ja šī informācija ir pareizi pārtulkota citā modalitātē. Piemēram, ar dzirdi jeb audiāli uztveramā veidā. Multimodāla (jeb no daudzām moditātēm sastāvoša) mācību vide ir tāda, kur bērns mācību procesā aktīvi lieto ne tikai vienu, bet vairākas modalitātes.

Piemēram, neredzīgam bērnam multimodalitāti nodrošinās aktīva taustes un dzirdes izmantošana. Bez tam, tausti var lietot daudz plašāk, nekā tikai drukāta teksta lasīšanai – tā ir vizuālās informācijas taktilo aizstājēju izziņas nodrošinātāja. Arī šajā – vizuālās informācijas taktilo analogu pārveides, jomā pasaulē un Eiropā aizvadītajos desmit gados ir notikušas lielas pārmaiņas.

Šobrīd uz papīra vai plastikāta veidotu taktilo grafiku daļēji aizstāj dažādi taktilie displeji, kas vizuālo informāciju var pārveidot taustāmā formās ar sarežģītu elektronisku tehnoloģiju palīdzību. Tomēr, lai spētu darboties ar šādām ierīcēm un gūtu no tām informatīvu atdevi, neredzīgam bērnam vispirms jāmācas saprast un lasīt grafisko informāciju – un šai apmācībai būtu jānorit paralēli ar Braila lasīt un rakstītprasmes apguvi.

Kongresa «Brails 21. Inovācijas Braila rakstā» darbs tika organizēts vairākās sekcijās, un tā ietvaros tika aplūkotas un izvērstas sekojošas tēmas (pēc katras tēmas ir piemēri — referātu nosaukumi, par ko attiecīgajā sekcijā tika runāts):

• Izglītība un lasīt/rakstīt prasme: Braila raksts un 21. gadsimta tehnoloģijas; Iepazīšanās ar Braila rakstību pirmsskolā; Braila raksta lasīt/rakstīt prasmes un skolēnu grafiskā kompetences loma multimodālas mācību vides veidošanā neredzīgiem skolēniem (Terēzas prezentācijas un arī iesniegtā raksta tēma).
• Profesionālā apmācība, nodarbinātība un mūžizglītība: Braila raksta nozīme neredzīgu cilvēku profesionālajā rehabilitācijā;
• Neredzīgu cilvēku darba efektivitātes paaugstināšana ar Braila raksta un mūsdienu tehnoloģiju palīdzību.
• Pētījumi un attīstība: Pētījuma par Braila displeja lietotājiem Lielbritānijā rezultāti; Braila raksta pielietojuma modelis bez ierobežojumiem.
• Informācijas pieejamības uzlabošana: vai Braila raksts izdzīvos?
• Braila raksts kā vienota dizaina sastāvdaļa: Braila raksts var vēl daudz vairāk.

• Braila raksta loma neatkarīgas dzīves nodrošināšanā: Braila raksta standartu ieviešana jūsu valstī.

 Protams, daudzas tēmas bija savā ziņā līdzīgas – un noteikti vienlīdz nozīmīgas. Tās ļāva izprast un analizēt Braila raksta attīstības un pielietojuma paplašināšanas tendences gan gala lietotāju, gan tehnoloģiju izstrādātāju, gan arī to ražotāju un popularizētāju līmenī. Tika arī uzdoti filozofiski jautājumi par Braila raksta nākotnes perspektīvām – par to, vai Braila raksts tāds, kādu mēs to pazīstam jau teju divsimts gadus, arī nākamajās desmitgadēs varētu saglabāt savas stabilās pozīcijas neredzīgu cilvēku informācijas pieejamības nodrošinājumā.

Kongresa delegāti sprieda ari par Braila raksta nozīmi neredzīgu bērnu izglītībā, kas, mainoties mācību materiālu formātiem un metodiskajiem uzstādījumiem, arī piedzīvo straujas kvalitatīvas izmaiņas.

Taktilās grafikas un Braila raksta saskarsmes izpratnē, interesantas bija arī diskusijas par preču marķēšanu. Šajā jomā, tāpat kā daudzās citās, mūsu valsts ir mazliet mazāk iesaistījusies. Valstīs, kurām ir lielākas ekonomiskās iespējas, jau tagad cenšas marķēt Brailā ikdienā lietojamās preces, ne tikai farmakoloģijas produkciju. Daudzviet, piemēram, Japānā, šim nolūkam tiek izmantotas taktili atpazīstamas zīmes — vienkārši simboli, kas, piemēram, norāda, vai prece satur/nesatur kādu vielu.

Dažās Eiropas Savienības valstīs, kur ikdienas preces vēl netiek marķētas ar Braila uzrakstiem vai taktilām zīmēm, darbojas pakalpojums pa telefonu, piezvanot no veikala uz attiecīgu tālruņa numuru, cilvēks no speciāla informatora saņem izsmeļošas ziņas par viņu interesējošo preci.

Sagaidāms, ka izvērtējot 2011. gada kongresa rezultātus, tiks publicēts improvizēts tematiski idejiskais kopsavilkums – pasākuma nozīmības kvintesence, kā arī izvirzīts vadmotīvs jeb pamata uzstādījums tam, par ko varētu plašāk diskutēt nākamajā šāda veida pasākumā.

Diskusijās par šī kongresa nozīmi paši rīkotāji atzina, ka, tehniskajām iespējām pieaugot un dzīvei mainoties, tiek koriģēti arī Braila raksta attīstības virzieni. Zīmīga bija kongresa dalībnieces un referentes Džudītes Diksones izteiktā tēlainā līdzība ar līniju smiltīs. Dž. Diksone jau 30 gadus vada Braila materiālu nodaļu ASV Kongresa bibliotēkā Vašingtonā. Viņa ir dzimusi neredzīga, bet ir ļoti izglītota, darbīga un ārkārtīgi apburoša personība. Viņa atzina, ka kongresa nozīme ir norādīt attīstības virzienu – iezīmēt to kā līniju smiltīs. Šī līnija ar laiku, protams, izzudīs, bet pēc laika parādīsies atkal jauna — citā virzienā. Un varbūt tā – jaunā līnija, būs nevis parasta, bet punktēta ...

Tika uzdots arī galvenais jautājums: kādā virzienā attīstīsies Braila raksts? Tas noteikti pārveidosies, integrējoties modernajās tehnoloģijās, jo drukāta teksta gadījumā tiek izmantoti lieli papīra apjomi; tiek producēti daudzi grāmatu sējumi, kuru cilvēki vairs tik ļoti daudz nelasa, kā tas bija agrāk. Tas ir neapšaubāms fakts, ka visu informācijas daudzumu, kāds šobrīd ir pieejams, nevar nodrukāt Braila rakstā. Un vai digitālo tehnoloģiju laikmetā, kad eksistē un ir pieejami daudzi citi informācijas nesēji un formāti, tas būtu nepieciešams? Galvenais, lai informācija vispār būtu pieejama un izmantojama. Un Braila raksts jebkurā gadījumā saglabās savu nozīmi un funkciju kā saziņas līdzeklis - kā starpnieks, lai cilvēkiem ar smagiem redzes traucējumiem būtu pieejams arī rakstītais vārds.

Neviens neapgalvo – un šāds apgalvojums būtu nekorekts -, ka Braila raksts ir novecojis vai ka tas būtu lemts drīzai iznīcībai. Tieši pretēji, jomas speciālisti ir pilnīgi pārliecināti, ka Braila raksts savas pozīcijas saglabās visās jomās – gan rakstītā vārda un grāmatniecības tradīcijas, gan multimodālās informācijas apmaiņas ietvaros.

Tikai pats pozīciju saglabāšanas process būs saistīts ar Braila raksta izmantošanas strukturālām pārmaiņām, kas daudzviet pasaulē jau strauji norisinās daudzu gadu garumā. Varbūt lielāks apjoms rakstītās informācijas tiks nolasīts, izmantojot tādas digitālās ierīces kā Braila displejus, lai gan pie mums – Latvijā, šādas tehnoloģijas praktiski nav pieejamas, jo pagaidām tās ir vēl salīdzinoši retas un arī dārgi. Tomēr daudzās valstīs šīs tehnoloģijas pakāpeniski ienāk arī ikdienas cilvēku dzīvē – un, jācer, ka tuvākajā desmitgadē tās varētu padarīt krāsaināku un interesantāku arī Latvijas neredzīgo cilvēku ikdienu – gan brīvā laika pavadīšanu, gan arī darba un mācību procesu.

Inovācijas un radošums: kongresa izstāde

Līdztekus kongresam, kura darbs bija gana intensīvs un interesants, Leipcigas universitātes otrā stāva foajē varēja apskatīt un aptaustīt arī tematisko izstādi, kurā bija pārstāvēti ne tikai lielās un pasaulē pazīstamās tiflotehnikas un tifloelektronikas firmas, bet arī nelielas kompānijas, entuziastu grupas un pat individuāli ražotāji.

Bija atbraukuši lielāko uzņēmumu pārstāvji no visas pasaules, kas nodarbojas ar visdažādāko iekārtu, kas saistītas ar Braila druku (Braila printeru, Braila displeju u. c.), izstrādi un ražošanu. Izstādē tika prezentētas arī tehnoloģijas, kas attiecināmas uz informācijas pieejamību dažādos moderno audio formātos (piemēram, DAISY).

Terēza atzīst, ka apmeklēt prezentācijas un pilnā apmērā iepazīties ar izstādē prezentētajiem produktiem un risinājumiem, praktiski nebija iespējams. Tomēr, cik atlika laiks kongresa darba pārtraukumos, varēja parunāt ar cilvēkiem, kuru izstādītā produkcija interesēja vairāk, vai arī apskatīt tās iekārtas un produktus, kas Latvijā ir mazāk pazīstamas vai netiek lietotas vispār.

Pozitīvi bija tas, ka visi izstādes dalībnieki bija sagatavojuši izsmeļošus izdales materiālus – produktu aprakstus un informatīvos bukletus. Izdales materiāli bija pieejami ne tikai drukātā veidā, bet diskos ierakstītu filmu un spēļu formātos. Daudzi no šiem materiāliem bija veltīti tam, lai palīdzētu vieglākā un atraktīvākā veidā apgūt Braila rakstu dažādu vecumu un sagatavotības pakāpes cilvēkiem. Izstādes demonstrētāju vidū arī bija daudz neredzīgu cilvēku, vairākiem no tiem bija līdzi suns pavadonis. Bieži bija vērojams skats, kad cilvēks pie galda prezentēja atvestos materiālus, bet viņa uzticamais draugs suns atpūtās blakus - pie saimnieka kājām.

Daļa izstādes ekspozīcijas bija veltīta arī Braila raksta un taktilās grafikas funkcionālam apvienojumam – tā dēvētajām taktilajām bilžu grāmatām, kuras, pamatā, domātas pirmskolas un jaunākā skolas vecuma bērniem. Tomēr, tiek gatavotas arī šāda veida grāmatas skolniekiem un pat pieaugušajiem – protams, to tēmas un izpildījums būtiski atšķiras no bērnu grāmatiņām.

Tika prezentēti arī dažādi materiāli, kas izmantojami tieši interaktīvos formātos – aplūkojami vai noklausāmi datorā.

Terēzas atzina, ka vairākas no prezentētajām grāmatiņas būtu vērts iegādāties un atvest uz Latviju, tomēr ierobežoto finansu iespēju dēļ, no šīs domas bija jāatsakās. Viņa ar prieku rāda firmas TYPHLO & TACTUS izdoto un 2010. gadā prēmēto taktilo grāmatu par zvaigžņotajām debesīm un debess ķermeņu masas attiecībām. Šajā grāmatiņā par kosmosu ievietoti vienkārši nefiguratīvi attēli, kas sastāv no vienkāršām ģeometriskām figūriņām, jo mazs bērns vēl neprot ar tausti nolasīt attēlu, viņš tikai mācās taustīt un atšķirt formas, faktūras, figūras un to attiecības. Grafiskā informācija grāmatiņā papildināta arī ar īsiem aprakstošiem tekstiem Braila rakstā. Šādas taktilās grāmatiņas tiek veidotas, lai rosinātu bērnu interesi par grāmatām un lasīšanu – bet plašākā izpratnē, lai rosinātu viņa tiekšanos pēc zināšanām un apkārtējās pasaules izpēti.

Starptautiskā organizācija TYPHLO & TACTUS, kas atrodas mazā Francijas pilsētiņā Talentā, jau vairāk kā desmit gadus darbojas taktilo bilžu grāmatu sfērā, bet ne tikai gatavojot un izdodot šīs grāmatas. Ar Eiropas Savienības atbalstu šī organizācija izstrādājusi arī detalizētas un informatīvi bagātas metodiskās vadlīnijas taktilo bilžu grāmatu izgatavošanai. Īpaši šajās vadlīnijās akcentēts tas, kā veidot taustāmās bilžu grāmatiņas maziem bērniem. Lielākā daļa TYPHLO & TACTUS gatavoto grāmatiņu ir roku darbs, un tātad tās ir ne tikai jaukas un interesantas, bet arī oriģinālas.

Dalībnieku aktivitātes

Terēza īpaši uzsver neredzīgo cilvēku aktivitātes, to, ka viņi interesanti uzstājās – saistoši un atraktīvi prezentēja savas referātu tēmas, bija komunikabli un atvērti. Varbūt kongresu organizējot, vajadzēja piesaistīt vairāk brīvprātīgo (piemēram, jauniešus, studentus), kas palīdzētu šiem cilvēkiem kafijas pauzēs, kā arī ceļā no un uz naktsmītnēm, jo ne visiem bija līdzi asistenti.

Bija jāpalīdz savstarpēji, tādējādi varbūt daļu no tās informācijas, ko cilvēks bija atbraucis gūt, netika saņemta. Te bija jārod līdzsvars, un tas tika atrasts: «Pat, ja nebūtu neviena, kam vajag palīdzēt, tāpat neredzētu un nedzirdētu pilnīgi visu.» saka Terēza, «Varbūt, es dzirdēju nedaudz mazāk, kā būtu varējusi dzirdēt, toties iepazinos ar interesantiem cilvēkiem no Amerikas, Austrālijas, Francijas. Arī tas ir kongresa pienesums manā neredzības problēmu izpratnē, manā kompetencē.».

Tā kā kongress norisinājās angļu valodā, arī šeit dalībnieki savstarpēji izpalīdzēja viens otram. Piemēram, kāda prezentācija no Latīņamerikas bija spāņu valodā, bet kongresa dalībnieks no Vācijas — Rainers Delgado (arī neredzīgs) — nodrošināja sinhrono tulkojumu angliski.

Interesanti, ka kongresā uzstājās un savā pieredzē dalījās ne tikai cilvēki ar smagām redzes problēmām, bet arī delegāti ar kompleksiem sensoriem traucējumiem (traucēta gan redzes, gan dzirdes uztvere). Kongresa pēdējās dienas plenārsēdē lielajā zālē uzstājās cilvēks, kas dzimis nedzirdīgs un apmēram trīsdesmit gadu vecumā pilnībā zaudējis arī redzi - Pīters Heps no Vācijas. Viņš runāja vācu zīmju valodā. Tomēr dažbrīd radās iespaids, ka viņš runā pats, jo cilvēks — surdotulks, kas šo runu vienlaicīgi arī tulkoja angliski, sēdēja zāles pirmajā rindā.

Braila rakstu Pīters iemācījās, kad viņa redze vēl nebija zudusi - zēnu vienkārši interesēja tas, kādā veidā lasa un raksta viņa neredzīgie draugi. Redze viņam pasliktinājās pakāpeniski, līdz viņš to pilnībā zaudēja 30 gadu vecumā. Tomēr pat redzes zaudēšana, kas ļoti kardināli padziļināja viņa sensoro izolāciju, neliedz Pīteram dzīvot pilnvērtīgu un interesantu dzīvi. Vīrietim ir ģimene — sieva un divi bērni, un viņš spēj palīdzēt citiem nelaimē nonākušiem cilvēkiem, strādājot Vācijas sociālajā dienestā.

P. Heps pastāstīja par save pieredzi darbā ar Braila rakstu. Viņam Braila raksts ir saikne ar pasauli, socializācija – tie ir cilvēki, dzīve, pozitīvas emocijas un literatūra. Viņš ir liels grāmatu cienītājs un lasītājs, kam īpaši svarīga šķiet grāmata, ko var turēt rokās, šķirstīt, izjust. Viņam grāmata ir tieši grāmata ar tekstu, nevis audioierīces, kas var sabojāties vai kuras akumulatori var izlādēties.

Šobrīd Pīteram ir jau vairāk kā 40 gadu, un, neraugoties uz savām veselības problēmām, viņš dzīvo patiesi aktīvu un pilnvērtīgu dzīvi, ko vēl arī citiem – lai cik grūta un bezcerīga sākotnēji šķistu situācija, viņš aicina nepadoties, iekšēji nesalūzt. Pīters vērš uzmanību uz to, ka daudzās valstīs ir atsevišķi sociālie dienesti nedzirdīgiem un neredzīgiem, ko darīt, ja cilvēks gan neredz, gan nedzird.

Pīteram Hepam, kā viņš pats atzīst, ir paveicies, jo viņš dzīvo Vācijā un uzņēmums “Baum” — kongresa zelta sponsors — viņu apgādā ar visu nepieciešamo tiflotehniku un surdotehniku bez maksas.

Kongresa Brails21 izcilības balva

          Pasaulē daudzas kompānijas risina jautājumus, kas saistīti ar neredzīgu cilvēku iespējām - nodarbinātību, informācijas pieejamību, mūsdienu tehnoloģiju izmantošanu un Braila raksta lietojumu. Pasaules neredzīgo organizācija kā kongresa rīkotāja vēlējās atzīmēt kādu jauninājumu, kas varētu būt nozīmīgs Braila raksta lietotājiem visā pasaulē. Lēmums piešķirt balvu Brails21 bija radījis plašu atsaucību. Balvai tika nominēti 17 projekti.

          Tie bija ļoti dažādi - no tekstilizstrādājumu marķēšanas ar Braila zīmēm -  līdz DaCapo (Leipcigas Neredzīgo bibliotēka) projektam - vienotas nošu pieraksta platformas izveidei.

          5 finālisti prezentēja savas idejas kongresā un, jāatzīst, ka visi balvas pretendenti bija īpašas izcelšanas un uzslavas vērti.

          Balvu Brails21 saņēma Zviedrijas Neredzīgo bibliotēkas (Swedish Library of Braille and Talking Books) speciālistu izstrādātais universālais failu apmaiņas un atpazīšanas formāts PEF 1.0 - (Portable Embosser Format).

          Balva - no koka veidots kubs, kas nostiprināts uz šķautnes un uz tā plaknēm attēloti seši punkti nonāca Zviedrijas Braila raksta Standartizācijas aģentūras ģenerālsekretāra Bjorna Vestlinga rokās. Saņemot balvu, viņš uzsvēra, ka lietot PEF iespējams bez maksas visur pasaulē darbam ar jebkuras firmas Braila printeri.

          Terēzai bija patiess prieks apsveikt Zviedrijas pārstāvjus, jo īpaši Bjornu - cilvēku, kas mudināja Latvijas speciālistus nepalikt maliņā, būt aktīvākiem starptautiskas sadarbības meklējumos.

Baiba Pika pie pilsētas skulptūras Leipcigā

Terēza uz Braila kongresu Leipcigā devās kopā ar kolēģi - Strazdumuižas internātvidusskolas vizuālās mākslas un ētikas skolotāju Baibu Piku. 
Lai arī Baiba ikdienā nav saistīta ar Braila lasīt un rakstītprasmes apmācību, tomēr viņa palīdz bērniem iepazīt apkārtējās pasaules izjūtu dažādību. Kā pati Baiba saka, viņa stundās izmēģina dažādas metodes, kas varētu palīdzēt bērniem ar smagiem redzes traucējumiem labāk iepazīt apkārtējās pasaules daudzveidību.

Baiba mācību stundās iegulda visu savu radošo potenciālu, zināšanas un pieredzi, radot skolēniem iespēju pakāpeniski izzināt formu, krāsu un tekstūru daudzveidību, izjust pasaules skaistumu un arī pašiem aktīvi piedalīties radošā procesā.

Taustāmās mākslas (tā Baiba nosaukusi vizuālo (taktilo) mākslu bērniem ar smagiem redzes traucējumiem) stundās tiek rasts laiks gan pārrunām par mākslu, priekšmetu izpētei un sakarību meklēšanai, gan skolēnu radošam darbam.

Zaļā domāšana — tas, ka gandrīz katrai lietai ir iespējams atrast pielietojumu arī tad, kad tā savu laiku jau nokalpojusi – ir skolotājas Baibas pārliecība. Šo pārliecību viņa mērķtiecīgi realizē dzīvē taktilās un vizuālās mākslas stundās. Izrādās, ka bieži nemaz nav nepieciešams ieguldīt lielus līdzekļus un pirkt pilnīgi jaunus, dārgi izmaksājošus materiālus kādas radošas idejas realizācijai! Vajag tikai vērīgāk palūkoties apkārt un ieraudzīt vērtīgo potenciālu – zelta graudu, šķietami nekam nevajadzīgās, mazvērtīgās lietās!

            Tikai iepazīstot pašiem apkārtējās pasaules objektu formu un faktūru dažādību, bērniem ar smagiem redzes traucējumiem var rasties adekvāta izpratne par to, ka, piemēram, vārdi klusā daba nav tikai tukša skaņa vai vārdu spēle – verbāla abstrakcija.

Iztēle, domāšana un emocijas ir svarīgas ikvienas personības attīstībai. Izprotot grūtības, ar kādām jāsaskaras neredzīgam vai vājredzīgam bērnam, skolotāja Baiba palīdz ne tikai pieskarties pasaules brīnumainajām izpausmēm un skaistumam, bet, kas pats svarīgākais – arī saprast to. Gūstot pozitīvas emocijas, ko ikvienas cilvēkam sniedz saskarsme ar mākslas pasauli, arī vājredzīgi un neredzīgi bērni daudz skaidrāk spēj apjaust redzamo tēlu, vizuālās ekspresijas nozīmi cilvēka dzīvē. Bet šī izpratne, savukārt, ļauj viņiem kļūt par informatīvi un emocionāli bagātākiem cilvēkiem. 

 „Mani pārsteidza un iedvesmoja neredzīgi cilvēki, kas pierādījuši iespējas, pateicoties Braila lietošanai iegūt labu izglītību, būt patiesi inteliģentiem un pilnībā ietilpt mūsdienu pasaules kultūrā. Kongresā piedalījās neredzīgi cilvēki, kas lieto Brailu diendienā, un kas ir beiguši augstskolas savā specialitātē, piemēram, matemātiķe S.C. Rova. Viņa savu jomu pārzina un prezentē perfekti. Šīs fantastiskās sešu punktu kombināciju iespējas ir kaut kas tuvs mūsdienu programmēšanai un elektronikai, kaut radies sen pirms elektronikas ēras. Šis būtiskais iemesls padara Brailu par mūsdienīgu komunikācijas līdzekli”. – kongresa iespaidos dalās Baiba Pika. 

Viņu pārsteigusi un ieinteresējusi Braila raksta un citu vizuālās un audiālās komunikācijas veidu saspēles atvērtība. Tas, ka, piemēram, praktikumā un izstādē prezentētā matemātika mācīšanas metodika pārsniegusi matemātikas robežas integrējoties ar orientēšanos un vizuāli taustāmo mākslu.

Baiba ir pārliecināta - Brails veicina radošu pieeju un dažādo jomu integrāciju.

Atbraucot no kongresa, viņa bija iedvesmota tik lielā mērā, ka arī vizuālajā un taustāmajā mākslā kopā ar bērniem izmantojusi Brailu motīvus un izmēģinājusi Braila variācijas dažādos materiālos. 

T. Landra, B. Pika un I. Ozoliņa
Sadarbībā ar žurnālu "Rosme"